Rīga, 11.aug., LETA. Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) vadītā Demogrāfijas lietu padome šodien vienojusies ģimenes valsts pabalstu nākamgad izmaksāt esošajā apmērā, kas ir astoņi lati.

Kā pēc padomes sēdes žurnālistiem apliecināja Dombrovskis, pabalsts nākamgad netiks mainīts un izmaksāts esošajā apmērā. Vienlaikus gan padome šodien devusi uzdevumu Labklājības ministrijai sagatavot izvērtējumu, kā šo pabalstu varētu diferencēt atkarībā no iedzīvotāju ienākumu līmeņa. Vienlaikus uzdodot arī izvērtēt citu valstu pieredzi.

Padome šodien uzdevusi sadarbībā ar Finanšu ministriju (FM) izvērtēt izmaksas un sagatavot modeļus bērnudārzu pieejamības uzlabošanai.

“Lai panāktu demogrāfiskās situācijas uzlabošanos, ir jāīsteno virkne aktivitāšu, taču būtiskākais ir katru bērnu nodrošināt ar vietu bērnudārzā, kā arī saglabāt ģimenes valsts pabalstu arī nākamajā gadā. Taču Labklājības ministrijai būs jāpiedāvā konkrēti risinājumi, kā diferencēt šī pabalsta saņemšanu atkarībā no ģimenes labklājības līmeņa. Turklāt, pieaicinot pašvaldību pārstāvjus, turpināsim diskusiju par to, no cik gadu vecuma bērnam obligāti jānodrošina bērnudārzs,” sacīja Dombrovskis.

Varētu tikt izskatīts priekšlikums, dot iespēju pašvaldībām noteikt 50% nekustamā īpašuma atlaidi daudzbērnu ģimenēm. Šī priekšlikuma fiskālā ietekme gan vēl tiks vērtēta sadarbībā ar FM.

Šim ierosinājumam atbalstu pauda arī premjers.

Arī labklājības ministre Ilona Jurševska (ZZS) uzsvēra, ka demogrāfijas situācijas uzlabošanai būtu jāstrādā kompleksi, gan stimulējot ģimenes dzīves un darba apvienošanu, tostarp nodrošināt bērnudārzu bērniem jau no pusotra gada vecuma, gan saglabājot ģimenes valsts pabalstu.

“Taču pabalstiem jākļūst mērķētiem, lai tos saņemtu iedzīvotāji, kam šie pabalsti ir vitāli nepieciešami. Nākotnē būtu jāatgriežas pie vecāku pabalstiem, kas tiktu izmaksāti līdz brīdim, kad bērnam paliek divi gadi, vienlaikus ļaujot vecākiem izvēlēties – saņemt lielāku pabalstu vienu gadu, vai šo summu sadalot uz diviem gadiem,” sacīja ministre.

Arī Saeimas deputāte Ingrīda Circene (V) pauda, ka ir būtiski nodrošināt pietiekamu vietu skaitu bērnudārzos, un akcentēja, ka ekonomiski aktīvajiem vecākiem būtu jāpiedāvā atvieglojumi samaksai par bērnudārzu, kā arī ieviešot citas izmaiņas nodokļu politikā par labu strādājošajiem vecākiem.

Šodien sēdē arī izskanējis viedoklis, ka, novirzot ģimenes valsts pabalstu brīvpusdienām, kancelejas preču iegādei un citiem atbalsta pasākumiem, bērns būtu tieša labuma guvējs.

Kā viens no būtiskajiem aspektiem demogrāfijas situācijas uzlabošanai minēts arī jautājums par neauglības ārstēšanas pasākumiem. Šo pasākumu atbalsta rezultātā Igaunijā dzimstība palielinājusies par 3%, un premjers uzsvēris, ka par finansējumu šai jomai varētu lemt jau nākamgad, diskutējot par 2012.gada budžeta grozījumiem.

Demogrāfisko lietu padomes mērķis ir veicināt vienotu valsts demogrāfiskās politikas izveidi un koordinēt tās īstenošanu visos valsts institūciju līmeņos. Padomē ir pārstāvētas gan valsts iestādes, gan arī nevalstiskās organizācijas un demogrāfijas jomas eksperti.

“Neviens taču neapgalvo, ka tūkstošiem šo cilvēku vajadzētu dzīvot Rīgas tuvumā, taču – proporcionāli ekonomiskajām iespējām. Un ja nu nākotnē kaut kas notiks, piemēram, Baltkrievijā, teiksim, nekārtības vai revolūcija, un šurp saplūdīs desmitiem tūkstošu baltkrievu, mums taču vajadzēs viņus ielaist… Un ko pēc tam? Mēs taču sāksim runāt par taisnīgumu Eiropā, par to, ka visām Eiropas valstīm proporcionāli savām iespējām jāsadala šī nasta. Tas ir ļoti nopietni,” savu viedokli pamatojis demogrāfs.

Viņš prognozē, ka ap 2020.gadu Latvija pati sāks aicināt imigrantus.

“Šobrīd mūsu imigrācijas politika, tāpat kā Igaunijā, ir visstingrākā visā Eiropas Savienībā. Ja es esmu Ķīnas vai Ukrainas pilsonis, man ir daudz grūtāk iekārtoties darbā Rīgā vai Tallinā nekā jebkuras citas Eiropas valsts galvaspilsētā,” saka Mežs.

Viņš uzskata, ka pēc 5-10 gadiem mūsu imigrācijas politikā notiks lielas izmaiņas un Latvija pati aicinās imigrantus sakarā ar ievērojamu darbaroku trūkumu attīstībā esošas ekonomikas apstākļos.

db.lv

Tendences tirdzniecībā ārpus Rīgas reģiona ir diezgan biedējošas, atzina Latvijā lielākā kiosku apsaimniekotāja Narvesen Baltija (Narvesen) valdes loceklis Rems Razums.

Viņš informēja, ka pašlaik Narvesen Latvijā ir aptuveni 240 tirdzniecības vietu, tostarp puse no tām ir veikali, bet otra puse – kioski.

Viņš sacīja, ka, vērtējot dažādu tirdzniecības vietu darbu, diezgan biedējoša tendence ir ārpus Rīgas. «Ir jūtams, ka cilvēki vienkārši brauc prom. Ja tā tas turpināsies, tad ir sajūta, ka pēc 20 gadiem ap Rīgas reģionu varēsim uzbūvēt sētu un visu pārējo ar retiem izņēmumiem pasludināt par dabas rezervāta zonu. Mēs to jūtam diezgan izteikti, un tas ir biedējoši. Viss pieaugums, kas mums ir, veidojas Rīgas reģionā,» klāstīja Narvesen valdes loceklis.

Razums atgādināja, ka kādreiz Preses apvienības kioski bija visādos ciemos un mazpilsētās, taču tagad tirgotājs no turienes jau praktiski ir aizgājis. «Tagad mēs esam tikai pilsētās un jāsaka – diezgan lielās pilsētās. Turklāt tas nav tā, ka mēs salīdzinātu pēdējos desmit gadus. Tas parādās, ja mēs salīdzinām darbības rezultātus ar pagājušo gadu,» viņš piebilda, minot – ja jūnijā, salīdzinot ar šo laiku pirms gada, darbības apmēri ir pieauguši par 8%, tad ārpus Rīgas reģiona šis pieaugums ir tuvu nullei.