Ēdināšana skolā – stāsts nav par veģetāriešiem

Viss pareizi uzrakstīts. Tikai es nelietotu vārdu “iecietība”. Pirmkārt, tas vārds jau ir kļuvis par ieroci tieši tiem, kas ir apspiedēji, brīvas domas un izvēles apspiedēji. Otrkārt, nav jāatvainojas un jālūdz atļauja teikt patiesību – gaļa ir resursus 10-kārt pārtērējošs produkts un gaļas ēšana bez galējas nepieciešamības ir arī paša cilvēka garīgā izšķērdība. P.S. Es pats vēl ēdu…

TĪNAS SKOLA

Mans vecākais dēls mācās skolā, kas nesen tiesā izcīnījusi tiesības likumīgi pusdienās un launagā gatavot tikai ēdienus bez gaļas un zivīm. Un tas daudzus sajūsmina. Un tikpat daudzus  – ja ne vairāk – šokē. Jo kā var bērniem ar varu nedot gaļu! Tie vecāki, kas paši esot tik dulli, ka ēd veģetāri, acīmredzot savu dullumu nolēmuši nodot bērniem, ja jau viņiem liedz pilnvērtīgu uzturu, kura sastāvā neapšaubāmi jābūt gaļai un zivīm…

Kāpēc es par to rakstu? Gluži vienkārši saredzu šajā ažiotāžā atkal daudzas savstarpēji pretrunīgas un nesavietojamas pazīmes. Pirmkārt, sabiedrības stress, izdzirdot jutīgos vārdus vai izteicienus – šajā gadījumā – veģetārisms -, kārtējo reizi ir lieliska paraugstunda ārkārtīgi augstajam neiecietības līmenim, kāds mūsos valda. Un es negribu novelt šo pārmetumu uz citiem – nē, tādi uzplaiksnījumi pamanās iesprukt ikvienā no mums, mūsu ģimenēs, tuvējo draugu lokā. Iecietība nozīmē, ka, neraugoties uz to, ko ēdu vai neēdu es pati, es neiejaucos…

Skatīt ziņu 429 more words



KategorijasCiti jau uzrakstījuši

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: