Atradu pie kaut kāda Melbikša raksteļa komentāros

Zinātniskā Lopisma Manifests

Pār pasauli valda Zilie Rukši, Rozā Sunenes un Akadēmiskie Āži. Viņi nosaka pareizās domas, vārdus un uzvedību. Viņi ir mūsu laikmeta “ideoloģiskais aktīvs”.

Kad šo atzinumu kādā starptautiskā konferencē pagājušā desmitgadē pauda ievērojamais cilvēktiesību aizstāvis Bukovskis, pavēstot, ka ļaudīm savu ideoloģiju uzspiež ļoti agresīvas homoseksuāļu un feministu aprindas, sašutumam nebija robežu. Bet disidentam ar 12 gadu cietuma stāžu neko nevarēja padarīt un šo “izlēcienu” vienkārši noklusēja. Vēl viņš teica, ka politkorektuma ideoloģija ir daudz ļaunāka par ļeņinismu.

“Zinātniskā Lopisma Manifests” rakstīts kā parodija par “Humānisma Manifestu 2000”. Kā bāze izmantoti profesionālo humānistu un feministu programmdokumenti, stilam par paraugu ņemta Dž.Orvela “Dzīvnieku ferma”.

Zilie Rukši – politiski aktīvie homoseksuāļi, kas pārtiek no seksuālo minoritāšu tiesību tirgošanas, Rozā Sunenes – feministes un feministu organizācijas, kas spekulē ar “sieviešu tiesībām”, Akadēmiskie Āži – “humānisti”, “labās gribas cilvēki”, “noderīgie idioti”, tie, kas nodrošina Balto Aunu blēšanu sanāksmēs, piketos un gājienos.

Leonīds Bagmuts. Zinātniskā Lopisma Manifests

Rēgs klīst pa planētu ― Lopisma rēgs. Par to urkšķ cūkas, skaļi mauj govis, histēriski rej suņi, saspringti blēj aitas. Nav uz planētas neviena, kas nebūtu dzirdējis par jaunajām vēsmām, kas aicina uz brīvību. Jaunā tūkstošgade nesīs apspiestajām radībām gaišu nākotni. Mēs kompetenti apgalvojam, ka pilnīga visu lopu emancipācija no cilvēka iedibinātās verdzības un vardarbības ir tikai laika jautājums. Visu valstu progresīvajiem lopiem ir jāapvienojas, lai uz visiem laikiem nomestu verdzības jūgu. Īpašu skanējumu un nozīmi atkal iegūst vēsturiskais Revolucionāro Āžu aicinājums: “Visu valstu lopi, apvienojieties!”. Mūsu lieta ir taisnīga: cilvēks tiks uzvarēts, uzvara būs lopiem.

1. Preambula

Lopisms – tā ir zinātniska, estētiska un filozofiska mācība, kas jau ir nopietni ir pārveidojusi mūsu pasauli. Tās saknes iesniedzas pastorālajos laikos, kad cilvēku uz zemes bija maz, un visu veidu un krāsu lopi brīvi ganījās uz zemes. Cilvēkiem nebija ne spēku, ne līdzekļu, lai apspiestu un izmantotu lopus, un tāpēc visi bija brīvi un laimīgi. Tumšās verdzības tūkstošgades iestājās tad, kad cilvēks izgudroja dažādus apspiešanas trikus.

Tikai 18.gadsimtā pēc cilvēku laika skaitīšanas sistēmas parādījās pirmie lopi, kas sāka apzināties savu identitāti un indivīda neatkarību. Arī daži cilvēki uzskatīja, ka bez brīvības lopiem nebūs brīvība cilvēkiem.

Turpmākajos gadsimtos lopu tiesību kustības pieauga un izpletās. Ar kaismu riešanu, daiļrunīgu urkšķēšanu un pārliecinošu lopu kustības aktīvistu blēšanu aizvien vairāk un vairāk lopu pamodās no garīgās letarģijas un sarāva padevības važas. 20.gadsimtā lopu sabiedrības milzu spiediena rezultātā tika iekarotas vienlīdzīgas politiskās un pilsoniskās tiesības. Tomēr cīņa par lopu tiesībām nesamazinās arī 21 gadsimtā – tagad mēs konfrontējam starp cilvēku un lopu. Tāpēc zooloģiskai pasaulei ir par agru gulēt uz lauriem: mēs nevaram pieļaut, ka cilvēce varētu izraut uzvaru no mūsu varenajiem nagiem un ķetnām. Īpašu aktualitāti iegūst vecais lozungs: Lopi, esiet modri!

2. Labākas nākotnes perspektivas

Pirmo reizi zoopasaules vēsturē mums ir līdzekļi, kas spēj uzlabot lopu eksistenci, lai panāktu to laimi un brīvību, un nodrošinātu tiem cilvēka cienīgu dzīvi. Tomēr daudzas sirdis vēl ir pilnas ar tūkstošgadu bailēm, kas neļauj raudzīties nākotnē ar ticību. Lopi pārāk bieži uzklausa cilvēkus, kuri stāsta muļķības par nākamā gadsimta kariem, nemieriem un dabas katastrofām. Pasakas par nelaimēm, kas notiks 21.gadsimtā, balstās uz pieņēmumiem, un tām nav stingras zinātniska bāzes.

Cilvēku pasaulē joprojām pastāv bīstamas tendences, kas vēl nav pietiekoši atpazītas, tāpēc lopiem jābūt būt modriem, saskaroties ar cilvēku mahinācijām. Jo īpaši mēs esam norūpējušies par to, ka vēl izplatās regresīvās un antizinātniskās reliģiskās idejas. Daudzi cilvēki spītīgi pretojas Lopisma Mācībai un joprojām ir pakļauti mežonīgajiem atpakaļrāpulības kultiem un kristīgās pārliecības aizspriedumiem. Tie sēj neuzticību zinātnei un kļūst par atpalikušu cilvēkbūšanas institūciju aizstāvjiem, ignorējot vispārlopiskās vērtības. Tie kavē cilvēku dzimstības samazināšanu un novājina ekonomisko un sociālo attīstību. Viņi iebilst pret lopu emancipāciju, cenšoties atstāt tos cilvēku apspiestībā.

Dažviet cilvēki ir izstrādājuši tādu ideoloģiju, kas noliedz zinātnes objektivitāti, nosoda moderno tehnoloģiju fetizēšanu un noraida lopu tiesību prioritāti. Dažas cilvēku ideoloģijas sludina sakāvniecību – uzskatus, ka problēmas, ar kurām saskaras lopi un cilvēki, jau esot fundamentāli atrisinātas. Vajag atmaskot šīs nepatiesās un neproduktīvās spekulācijas, kas sēj nenoteiktību un šaubas nenobriedušos prātos. Planetārais Lopisms, kas sniegts šajā manifestā, ir augstākais un pēdējais posms cilvēka filosofijas un ētikas attīstībā. Lopisms ir vienīgais patiesais posthumānisms, jo tur iemājo viss labākais, ko izveidojis cilvēks. Šis posthumānisms balstās uz visaugstākajām lopiskajām vērtībām un cenšas pārvarēt reliģijas samaitājošo ietekmi.

3. Zinātniskā Lopisma sastāvdaļas

Zinātniskais Lopisms – atklāta, dziļi patiesa sistēma, kuras uzdevums ir nest visiem labas gribas cilvēkiem izpratni par vispārbioloģiskām vērtībām. Bet ko mēs redzam? Neskatoties uz simtiem starptautisko konferenču, tūkstošiem, Vispārējo Tiesību Deklarācijām un prezentācijām par lopu tiesībām, lielākā daļa saskaras ar aizspriedumiem un sabiedrības spiedienu. Cilvēki vārdos it kā atbalsta apspiesto aitu cīņu, bet patiesībā viņi turpina fašistiski tās ekspluatēt un lopus nicīgi sauc par “jaunākajiem brāļiem.” Līdzekļi, ar kuriem viņi uzspiež idejas par cilvēka pārākumu, atšķiras katrā valstī, bet visiem cilvēkiem ir iemācīts izjust savu pārākumu, un viņi māca lopus tam pakļauties.

Zinātniskā Lopisma korifeji vienmēr ir uzsvēruši, ka lopi ir apspiestā šķira. Cilvēku šovinisms ir vecākā jebkādas ekspluatācijas pamatforma.

Zinātniskā Lopisma ideoloģijas stūrakmens ir politkorektums. Lopi vairāk par citiem zina vārdu un valodas patieso vērtību. Radot daudz skaistu vārdu, cilvēki tūkstošgadēm ir apspieduši lopus, un tagad visu labas gribas cilvēku uzdevums ir atbrīvoties no tumšās pagātnes mantojuma sekām. Cilvēkiem vajag uzlabot savu morāli un noraidīt vārdus un frāzes, sakāmvārdus un līdzības, stāstus un dzejoļus, kas dod mājienus par cilvēku pārākumu pār lopiem.

Zinātniskais Lopisms apgalvo, ka visi lopi, neatkarīgi no kažoka krāsas, astes garuma, nagu un ragu struktūras – ir vienādi. Tādēļ tie pēc dabas ir antirasisti. Tomēr, katrs cilvēks ģenētiski vēl ir rasists un šovinists ar fašisma nokrāsu, kam vēl tāls ceļš ejams, lai izdzēstu šo apkaunojošo īpašibu – cilvēcību. Tādēļ mēs apgalvojam, ka apstākļos, kad aizvien saasinās cīņas ar cilvēci, vairāk piemērojama ir ētikas premisa: “Visi lopi ir vienlīdzīgi, bet daži – vienlīdzīgāki par citiem”. No visas biomasas tiek izraudzītas tās sugas, kas ir vislabāk pielāgotas, lai palīdzētu cilvēkam atbrīvoties no tumšās pagātnes. Visu lopu un progresīvo cilvēku avangards šajā digitālajā laikmetā ir Zilie Rukši, Rozā Sunenes un Akadēmiskie Āži. Tieši šīs kategorijas aktīvisti ir aicināti cīnīties par lopu tiesībām, lai padarītu pasauli tīrāku un gaišāku.

Avangards cīņā par cilvēku atgriešanās lopu valstī vienmēr ir bijuši Akadēmiskie Āži. Nikni kratot bārdas viņi jau pusgadsimtu pārliecina cilvēkus, ka visa radība ir vienlīdzīga. Starp viņu redzamākajiem uzvarām – Lopisma ienākšana Eiropas civilizācijas centrā. Kopā ar Zilajiem Rukšiem un Rozā Sunenēm viņi jau ir iestrādājuši galvenās politkorektuma idejas krimināllikumos un civiltiesību normās.

Institucionālais politkorektums ir ievērojami veicinājis cilvēces progresu – tagad cilvēce ir kļuvusi vairāk līdzīga lopu pasaulei. Rasisti vainoja lopus, ka tie apzināti iznīcinot pašos pamatos cilvēka kultūru. Ne vārda patiesības nav šajos apmelojumos! Mums nav nolūka iznīcināt ģimeni – mēs esam panākuši tās transformāciju. Zinātniska pieeja dzīvei saka: viss jaunais nāk tikai ar vecā likvidēšanu un vecais ģimenes modelis objektīvi ir arhaisks un pilnīgi amorāls savā būtībā. Tas, ka valsts regulē ģimenes attiecības, ir izdevīgi visu radību godam, cieņai un reputācijai. Cilvēku pēcnācēji kļūst daudz brīvāki no sāpīgajām ģimenes saitēm, un viņu cieņa vairs netiek apspiesta drūmajā ģimenes atmosfērā. Pieaugušie cilvēku sugas indivīdi kļūst brīvi gan viens no otra, gan no bērniem.

Visdižākie pasaules zinātnieki saka: individuālā brīvība nav savienojama ar ģimenisko verdzību. Ideāls Lopisms pilnīgi novērš nomācošo un attīstību bremzējošo vecāku ietekmi, nododot bērnus valsts aprūpē. Valsts bērnu audzināšanas iestādēs cilvēku bērni augs kopā ar citu radījumu bērniem un skolotāji tur būs paši labākie Zilie Rukši, Rozā Sunenes un Akadēmiskie Āži.

Multikulturālisms ir noteicis ļoti grūtu, bet atrisināmu uzdevumu: pārliecināt cilvēci, kura vēl dzīvo atpalikušos stereotipos un nepatiesā izpratnē par morāli, ka lopiem jābūt tiesībām dzīvot starp cilvēkiem pēc pašu lopu tradīcijām un pēc viņu izpratnes par morāli, patiesību un cieņu. Lai to panāktu, mēs aicinām visus labas gribas cilvēkus iestāties par neierobežotām lopu tiesībām jebkurā cilvēku vidē.

Lai pašos pamatos pārtrauktu jebkādu cilvēka konfrontāciju ar biomasu, Akadēmiskie Āži izstrādāja tolerances teoriju. Tās būtība ir izskalot no cilvēka smadzenēm novecojušās idejas par sevi un savu vietu Visumā, un tās aizvietot ar Lopisma ideāliem. Mēs uzskatām, ka katram cilvēkam ir ar ļoti dziļu cieņu jāattiecas pret visām dzīvās dabas izpausmēm. Katrs šķērslis, kas likts jebkura lopa pašizpausmei ir nacisms, rasisms un fašisms. Cilvēkiem vienmēr jāatceras, ka agrāk viņi ir izdarījuši briesmīgus un nepiedodamus noziegumus pret biomasu. Cilvēcei līdz kapa malai par šiem briesmīgajiem noziegumiem jāmaksā finansiāla un morāla kompensāciju. Labas gribas cilvēki to arī labi apzinās – ka genocīdu var kompensēt tikai ar lielu naudu un izteiktu toleranci pret lopiem.

Mēs uzskatām, ka ir nepieciešams radikāli mainīt cilvēku valodu. Daudzi vārdi un frāzes var tieši vai netieši aizvainot un pazemot lopu cieņu. Informācijas tehnoloģiju un globalizācijas laikmetā jāsaka tieši un skarbi: vai nu cilvēki mainīs savu valodu, vai arī viņiem nav nākotnes.

Mēs ar satraukumu konstatējam, ka cilvēki vēl turpina piedāvāt tīri cilvēcisku literatūru un mākslu. Bet progresīvā sabiedrība uzskata: 21.gadsimtā antropocentrisms ir nezinātnisks, arhaisks un pilnīgi svešs laika garam. Daudzās tā sauktās attīstītās valstīs jau ir sākuši cenzēt literāros avotus. Bet tikai dažos gadījumos jautājums ir atrisināts radikāli – ar pilnīgu aizliegumu mācīties nepolitkorektas lietas. Lielākoties notiek tikai radoša rediģēšana, izravējot cilvēciskā fašisma un šovinisma segmentus.

Ar visu atbildību pret nākotni, mēs, Akadēmisko Āžu iniciatīvas grupa norādam: baltā krāsa, kas raksturīga cilvēkam, neatbilst informācijas laikmeta garam un ir anahronisms. Tūkstošiem un tūkstošiem gadu cilvēks tikai to vien ir darījis, kā nodarbojies ar genocīdu. Tādēļ nav pārsteigums, ka cilvēka ārējais izskats vien izsauc visos lopos sāpīgas emocijas un modina drūmas atmiņas. Balts – tā ir klaji nepolitkorekta cilvēka egoisma izpausme, kas pamatojas uz pārākuma apziņu pār biomasu. Tā ir krāsa, kas visiem labas gribas cilvēkiem asociējas ar rasismu, fašismu un nacismu. Veselīgā lopu vidē albinisms ir deģenerācijas pazīme. Ir izņēmumi – piemēram, baltas aitas, kazas un zirgi. Taču šie lopi sadarbojas ar cilvēkiem, kas tiem ieskaidrojuši, ka šī sadarbība ir abpusēji izdevīga. Tāpēc ne tikai baltām kazām, bet arī visiem progresīviem cilvēkiem ir patiesi jākaunās un jāuztraucas par šādu klaji pornogrāfisku ādas krāsu.

Mēs, zinātniskie lopisti, apgalvojam, ka cilvēks ir evolūcijas strupceļš. Neizdevusies dabas spēle, vēstures spontānais aborts, netīrs traips veselīgajā visu varavīksnes krāsu pasaulē. Cilvēces attīstības ceļš ir konsekventa pārlopiskošanās visos aspektos. Lai izdzīvotu informācijas tehnoloģiju laikmetā, cilvēkam ir nepieciešams atbrīvoties no baltās ādas, uzaudzēt vilnu, iegādāties asti un stingri nostāties četrrāpus. Apgūstot vienkāršoto vislopu valodu, jaunā laikmeta cilvēks pievienosies brālīgajai lopu saimei un kļūs par normālu biomasas sastāvdaļu.