dzimstība

Demogrāfs: migrācijas jautājumā netiek darīts pat minimālais

/ Andris / Komentēt

NRA.LV Otrdiena, 27.septembris (2011)

Vienīgais, kas ir izdarīts, risinot valsts iedzīvotāju skaita straujās samazināšanas jautājumu, – sākts spriest par to, ka kaut ko vajadzētu darīt, intervijā ziņu aģentūrai BNN sacījis demogrāfs, Nākotnes Fonda valdes priekšsēdētājs un IOM Rīgas biroja vadītājs Ilmārs Mežs.

Vērtējot Estonian Human Development augustā publicētos atzinumus, ka straujais demogrāfijas kritums un iedzīvotāju migrācija ir Baltijas valstu lielākā problēma, demogrāfs neizrāda izbrīnu.

«Patiešām, Baltijas valstu, visas Austrum Eiropas, bet īpaši Latvijas lielākā ilgtermiņa problēma ir zemā dzimstība, emigrācija un iedzīvotāju novecošanās,» teic Mežs, piebilstot, ka Latvijas iedzīvotāju skaita samazināšanās ir pārāk strauja – kopš 1990.gada ir zaudēti starp 0,5 un 0,7 miljoniem iedzīvotāju – atkarībā no tā, cik daudz aizbraucējus statistiķi pieskaitīs pie Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem. «Tātad vienas paaudzes laikā ir zaudēts katrs trešais vai katrs ceturtais valsts iedzīvotājs. Tātad attiecīgi mūsu pietiks vēl tikai trim vai četrām paaudzēm…,» atzīmē Mežs.

Tāpat viņš norāda, ka sabiedrībā valda uzskats, ka iedzīvotāju skaits var samazināties, piemēram, līdz miljonam, un tad to minimumu vajadzēs saglabāt. «Diemžēl šo utopiju nebūs iespējams īstenot – jo tad, kad būsim sarukuši līdz miljonam mēs tikai turpināsim strauji samazināties – tas ir lavīnveida process, ko nav iespējams apturēt pusceļā,» teic Mežs.

Fonda vadītājs, atzīmē, ka jau šobrīd Latvijas bērnu un jauniešu skaits vecumā līdz 18 gadiem ir divas reizes mazāks par viņu vecāku skaitu. «Pēc nedaudz gadiem šie jaunieši būs tie, kas paši kļūs par vecākiem un ja viņiem joprojām dzims vidēji tikai viens bērns, tad viņu bērnu skaits būs atkal divreiz mazāks. Tas būs jau četreiz mazāks salīdzinot ar viņu vecvecāku paaudzi. Citiem vārdiem, ja mēs nespēsim pietiekoši atbalstīt mūsu jaunās ģimenes, lai viņiem dzimtu vidēji vismaz divi bērni, tad jau vienas paaudzes laikā Latvijas iedzīvotāju izzušana paliks par neizbēgamu,» tā Mežs. Viņš uzsver, ka to var vērst par labu tikai tagad – īpaši tuvākos piecos gados, kamēr mums ir visvairāk divdesmitgadnieku.

Uz jautājumu, vai viņaprāt tiek darīts maksimālais, lai uzlabotu radušos situāciju, Mežs atbild: «Jāsaka, ka nevien netiek darīts maksimālais, bet arī netiek darīts pat minimālais. Diemžēl līdz šim diemžēl vēl nav izdarīts gandrīz nekas, lai šo situāciju varētu uzlabot. Vienīgais kas ir izdarīts – ir sākts runāt un spriest par to ka kaut ko vajadzētu darīt.» Viņš izsaka cerību, ka tiksim pāri šai spriešanas stadijai un jau 2012.gadā mūsu jaunās ģimenes sajutīs valsts un pašvaldību atbalstu, piemēram, ka patiesi visiem bērniem būs garantēta vieta bērnudārzos. «Jācer arī ka daudzie pirmsvēlēšanu solījumi demogrāfijas jomā patiesi tiks pildīti. Ģeniālas darbības neredzu, bet galvenā kļūda ir tā, ka joprojām tiek cerēts uz brīnumu – ka šī situācija atrisināsies pati no sevis, bez būtiska valsts budžeta ieguldījuma,» tā Mežs.

Attiecībā uz ziņojumu Par nepieciešamo rīcību, lai veicinātu darba meklējumos izbraukušo Latvijas iedzīvotāju atgriešanos, kuru izstrādā Kultūras, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Labklājības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Mežs norāda, ka ir par to dzirdējis, taču nav to redzējis. «Protams, ka tāds būtu ļoti nepieciešams. Tikai, ja politiķi cer, ka jebkādus būtiskus uzlabojumus varēs panākt esošā budžeta ietvaros, bet nepiešķirot papildus līdzekļus, tad šis dokuments būs kārtējais sapņojums bez reāla pielietojuma,» teic demogrāfs.

Dzimstībai – pabalsti vai nodokļu atlaides?

/ Andris / Komentēt

Demogrāfiskā problēma Latvijā vairs nav diskusiju objekts. Diskusijas ir par to, kā šo problēmu risināt. Iepriekš esmu izteicis viedokli, ka šodien Latvijā vienīgais problēmas risinājums ir efektīva bērnu pabalstu sistēma. Vienlaikus atzīstu arī oponentu bažas, ka ilgāka dzīvošana uz pabalstiem ir risks pašiem pabalstu saņēmējiem. Risks zaudēt iemaņas izcīnīt savu vietu dzīvē, risks zaudēt spēju nodrošināt sevi. Tomēr šodien Latvijā ir apstākļi, kuri spiež uzņemties šo risku vismaz uz noteiktu termiņu. Uz gadiem divdesmit.

Pirmkārt, šodien Latvijā kā nodokļu atlaide par apgādājamiem tiek izmantota tikai iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atlaide. Tomēr IIN atlaide nespēj nodrošināt bērna uzturēšanai nepieciešamo ienākumu palielinājumu. Iztikas minimums šodien tiek lēsts ap 170 latiem. Lai nodrošinātu kaut pusi no šīs summas, neapliekamajai summai par apgādājamo būtu jābūt 350 latiem. Aptuveni tāda pašlaik ir vidējā alga… Cik lielai jābūt algai, ja ir apgādājami divi vai četri bērni?! Kamēr Latvijā ienākumu līmenis ir tik zems, IIN atlaidei ir tikai simboliska nozīme.

Otrkārt, ļoti liela daļa Latvijas iedzīvotāju reproduktīvajā vecumā ir zemu atalgoti vai pat bezdarbnieki. Daudzi desmiti tūkstoši jauno cilvēku ir izbraukuši vai gatavojas to darīt, neskatoties uz valdības apgalvojumiem, ka krīze ir beigusies. IIN atlaide šos cilvēkus nekādi nestimulēs pievērsties Latvijas tautas vairošanai.

Treškārt, Latvijas darba tirgū šodien vietu nevar atrast vairāk nekā 100 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Latvijas ekonomikai šobrīd nav nepieciešams, lai jaunās māmiņas pēc iespējas ātrāk atgrieztos darba tirgū. Ja viņas mājās bērnus audzinās 3 – 5 gadus, tad citiem nebūs jāmaksā bezdarbnieku pabalsts.

Tātad esošās nodokļu atlaides vai to palielinātas summas šodienas ekonomiskajā situācijā nesasniegs mērķi – būtisku dzimstības pieaugumu, otrā, trešā un ceturtā bērna dzimšanu. Šodien ir jāmaksā pabalsti. Un katru dienu jāatceras – lielas ģimenes šodien mums kā tautai ir vajadzīgas vairāk nekā pašām ģimenēm. Tādēļ par to ir jāmaksā arī no tautas kases – valsts budžeta. Turklāt jāsniedz ilgtermiņa garantija, ka šī budžeta sadaļa nekādā gadījumā netiks konsolidēta.

Tomēr nodokļu atlaidēm ir iespēja veicināt ģimeņu labklājību. Ātrāk vai vēlāk ir sagaidāma nekustamā īpašuma nodokļa paaugstināšana mājokļiem, un tas ir pareizi. Kopā ar nodokļa paaugstināšanu ir jāievieš neapliekamais minimums par katru mājoklī deklarēto iedzīvotāju. Tas veicinās arī īres tirgu, kas ir būtisks tieši jaunajām ģimenēm, jo īpašniekam būs izdevīgāk izmitināt kādu par komunālo maksājumu cenu, nevis turēt tukšu dzīvokli.

Otrs virziens varētu būt darba devēja maksātā sociālā nodokļa samazināšana par katru darbinieka apgādājamo bērnu. Tādējādi darbinieks ar bērniem, kuriem mēdz būt nepieciešama vecāku klātbūtne darba laikā, varētu līdzvērtīgi konkurēt ar darbinieku, kura vienīgais rūpju objekts ir tikai viņš pats.

Demogrāfs: politika Latvijā nav labvēlīga ģimenēm ar vairākiem bērniem

/ Andris / Komentēt

Delfi.lv

Bērnu politika Latvijā nav labvēlīga tiem patriotiskajiem latviešiem, kuri grib trešo un ceturto bērnu – puse no tiem automātiski nonāk nabadzības līmenī, intervijā žurnālam “Klubs” norādīja demogrāfs Ilmārs Mežs.

“Biju šokēts, kad, izpētot statistiku, atklāju – Latvija ir pirmajā vietā starp Eiropas Savienības valstīm, kurā ģimenēm ar trim un vairāk bērniem ir vislielākais risks nonākt uz nabadzības sliekšņa. Eiropā šāds risks tik ļoti nav atkarīgs no bērnu skaita ģimenē,” sacīja Mežs.

Turklāt sievietei, kurai vēlas atgriezties darba tirgū, nav kur atstāt bērnu, jo rindas bērnudārzos daudziem ir neizstāvamas, piebilst eksperts. “Demogrāfijā pirmā un galvenā problēma ir bērnudārzu trūkums. Tās risināšanai būtu nepieciešama tikai desmitā daļa no tā ārprāta, ko Rīgas dome iztērēja Dienvidu tilta celtniecībai,” uzskata Mežs.

Demogrāfs arī uzskata, ka Eiropā ir divas nometnes – apzinīgā Eiropa, kas sākas no Igaunijas, iet pāri Skandināvijai, Lielbritānijai, Īrijai un beidzas pie Francijas. Šajās valstīs par dzimstības problēmām tiek domāts – no nacionālā kopprodukta jaunajām ģimenēm ar bērniem tiek novirzīts divreiz vairāk līdzekļu.

“Igauņi, piemēram, nesaprot, ko nozīmē rindas bērnudārzos. Viņiem šķiet, ka mums problēmas ir tādā līmenī – mani neapmierina dārziņš Purvciemā un es gribu, lai bērns to apmeklē centrā. Igauņi ir izdarījuši neticamo – krīzes gados dzimstība pārsniegusi mirstību,” sacīja Mežs, piebilstot, ka Latvija un Igaunija ir labs piemērs, ko nozīmē slikta un laba demogrāfijas politika.

Tomēr viņš norāda, ka problēma ir ne tikai naudā, bet arī attieksmē. Piemēram, divām trešdaļām Latvijas sieviešu auglīgā vecumā nav bērnu un divas trešdaļas vīriešu nav pat precējušies. “Latviešos ir par daudz perfekcionisma – ja es nevaru nodrošināt bērnam visu to labāko, lai nav nemaz. Par to esmu strīdējies līdz asarām. Ja bērnam pajautātu – vai viņš izvēlētos piedzimt un dzīvot nabadzīgi vai nepiedzimt, domāju, ka bērns izvēlētos dzimt un būt,” šādu situāciju komentē Mežs.

Māmiņu algu vietā jāmaksā bērnu pabalsti

/ Andris / Komentēt

Iepriekšējā rakstā “Izvēle viena – dzimstības veicināšana!” rakstīju, ka bērnu pilnvērtīgai attīstībai nepieciešamais minimums būtu jānodrošina visās ģimenēs neatkarīgi no vecāku materiālā stāvokļa.

Ierosinu ieviest pabalstu sistēmu, kas nav “māmiņu algas” tādā izpratnē, kā tās maksā šodien. Lai saņemtu šos pabalstus, mātei vispār nebūtu jāsāk strādāt. Šie pabalsti neaizvietotu ienākumus, kā tas ir slimības gadījumā, tādēļ cilvēkiem nebūtu vajadzības atlikt bērnu radīšanu līdz brīdim, kad “būs lielākas algas”. Tomēr ir iespējams saglabāt arī mainīgo daļu, kura atkarīga no iepriekš maksātajiem nodokļiem. Tāda varētu tikt maksāta vienu gadu pēc bērna piedzimšanas 10 – 20% apmērā no iepriekš ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliktajiem ienākumiem.

Šī pabalstu sistēma arī nebūtu orientēta uz māmiņu atgriešanos darba tirgū tūlīt pēc viena vai otra bērna piedzimšanas. Tas nav nepieciešams! Pabalstu sistēmas mērķis ir veicināt četru un vairāk bērnu dzimšanu veselīgās ģimenēs desmit un vairāk gadu laikā. Šajā laikā māte patiešām zaudē darba tirgus kvalifikāciju, ja tāda pirms tam ir bijusi, bet mūsdienās desmit gados kvalifikāciju zaudē jebkurš darba tirgus dalībnieks, kurš nemācās. Lai to kompensētu, vecāku izglītības fondā par katru bērnu būtu jāieskaita noteikta naudas summa, kas vēlāk ir izmantojama mācību maksai un arī stipendijai mācību laikā. Pēc jaunāko zināšanu apguves darba tirgū ienāks nobriedusi sieviete, kura, iespējams, kavēs kādas darba dienas bērna slimības dēļ, bet darba devējam nebūs pamata raizēties, ka gada laikā apmācītā sieviete uz diviem gadiem “pazudīs” kārtējā bērna kopšanas atvaļinājumā. Tikpat labi šo priekšrocību varēs izmantot tēvs, ja viņš būs bijis ģimenes mājas cilvēks.

Dzimstību veicinošai pabalstu sistēmai ir jāpiedāvā tāda materiālā stabilitāte, kas nodrošina bērna minimālās pamatvajadzības – pārtiku, apģērbu, mājokli. Bērna pamatvajadzība ir arī mātes klātbūtne zīdīšanas periodā un pieauguša cilvēka, vēlams, arī mātes, obligāta klātbūtne līdz piecu sešu gadu vecumam, kad parasti tiek sāktas mācības pirmsskolas izglītības obligātajā programmā. Bērna dzīves pirmajā gadā šādu pabalstu kopsummai, manuprāt, jāsasniedz Ls 300 mēnesī, bet otrajā un trešajā gadā – Ls 250. Ceturtajā, piektajā un sestajā gadā līdz Ls 200 (ja neapmeklē pirmsskolas izglītības iestādes), bet skolas vecuma bērniem – Ls 50 mēnesī. Pabalstu sistēmai jābūt progresīvai, jo ar katru nākamo bērnu attālinās brīdis, kad ģimenē būs divi pelnītāji.

Kādēļ pabalstiem būtu jābūt vairākiem? Veiksmīgām un apzinīgām ģimenēm būtu jāskatās tikai uz gala skaitļiem. Finansiāli ļoti veiksmīgām ģimenēm, iespējams, vispār nevajadzētu saņemt pabalstus. Arī šāda situācija ir iespējama, piemēram, nemaksāt mājokļa pabalstus to bērnu vecākiem, kuru mājokļa vai vispār īpašumu vērtība pārsniedz noteiktu summu. Tomēr šo jautājumu var risināt tikai pēc tam, kad valstī tiktu panākta vienošanās progresīvo nodokļu jomā, kas kļūtu par pamatu arī dažādu pabalstu piešķiršanas izvērtēšanai.

Vairāku pabalstu noteikšana ļauj efektīvi risināt mazāk veiksmīgu ģimeņu problēmas. Piemēram, kārtīgai ģimenei neizdodas nopelnīt tik daudz, lai nodrošinātu piemērotu mājokli sev un trijiem bērniem. Tad pašvaldība piešķir atbilstošu mājokli un automātiski saņem bērnu mājokļa pabalsta daļu. Līdzīgi rīkojas gadījumos, ja vecāki kāda iemesla dēļ nespēj nodrošināt kādas citas bērna vajadzības.

Šāda veida lēmumus jau šodien Latvijā pieņem bāriņtiesas, un tā tas varētu notikt arī turpmāk. Tikai jāpārliecinās, ka bāriņtiesās strādājošie nav pārguruši savā darbā un spēj strādāt ne tikai ar izdzīvošanas problēmām, bet arī ar tautas atdzimšanas vīziju.

Publikācijas un komentāri internetā:

www.iedzivotaji.lv

www.la.lv

aculiecinieks.delfi.lv

www.easyget.lv

Izvēle viena – dzimstības veicināšana!

/ Andris / 4 komentāri

Publicēts laikrakstā “Latvijas Avīze” 2011.06.30

Tautas skaitīšanā šogad Latvijā saskaitīti 1,9 miljoni iedzīvotāju. 20 neatkarības gados esam zaudējuši pusi miljona, no tiem pēdējos septiņos gados Eiropas Savienībā – aptuveni 250 000 Latvijas iedzīvotāju.

Demogrāfi un katrs saprātīgs valsts iedzīvotājs saprot, ka Latvijas iedzīvotāji aizbrauc, izmirst un nepiedzimst. Ir pēdējais laiks glābt Latvijas tautu un Latvijas valstiskumu. Paliekot arvien mazāk, Latvijas iedzīvotāji vairs nespēs uzturēt infrastruktūru un paliks tikai divas izvēles – pilnīgs sabrukums vai miljons imigrantu no tālām zemēm. Mūsdienu kapitālistiskā realitāte un Latvijas valsts pastāvošā pārvalde ir orientēta uz patērētāju – IKP resursu. Šodien redzam, ka tāda pārvalde izrādās vērsta pret iedzīvotāju kopuma – nācijas – interesēm.

Apzinoties latviešu tautas eksistences un tātad arī Latvijas valstiskuma apdraudējumu, šodien Latvijā var runāt tikai par vienu prioritāti – Latvijā dzīvojošo iedzīvotāju dzimstības ievērojamu un neatliekamu veicināšanu. 2011. gada ārkārtas Saeimas vēlēšanām būs paliekoša nozīme tikai tad, ja sabiedrība apzināsies šo mērķi un atbilstoši tam izdarīs savu politisko izvēli.

Bērnu dzimstība ir jāvirza kā vienīgais prioritārais mērķis Saeimas un Ministru kabineta darbībā, budžeta veidošanā un ikdienas darbā.

Ģimenes, un pirmkārt mātes, kas dzemdē, audzina un uztur bērnus, izpilda visas Latvijas tautas atjaunošanas uzdevumu, tādēļ visai sabiedrībai materiāli un morāli tās jāatbalsta, bet kompetentām iestādēm jākonsultē un jākontrolē cilvēki, kuri uzņēmušies lielo atbildību šajā grūtajā laikā.

Sabiedrībai no valsts budžeta jānodrošina grūtniecības pabalsts kopš stāšanās ārsta uzskaitē, vienreizējs bērna piedzimšanas pabalsts, vienreizējs pabalsts vecāku izglītības fondā par katru bērnu, bērnudārza finansējumam pietuvināts bērna kopšanas pabalsts līdz 6 gadu vecumam, ja bērns neapmeklē pirmsskolas izglītības iestādi, bērna mājokļa pabalsts, bērna uztura pabalsts līdz vidējās izglītības iegūšanai vai līdz balsošanas tiesību vecuma sasniegšanai (kas ātrāk).

Materiālā nodrošinājuma līmenim jānodrošina tas, lai bērnu pilnvērtīgai attīstībai nepieciešamais minimums būtu visās ģimenēs neatkarīgi no vecāku materiālā stāvokļa.

Sabiedrībai no valsts budžeta jāapmaksā centralizēta bērnu, vecāku un topošo vecāku veselības aprūpes sistēma. No valsts budžeta jāapmaksā centralizēta izglītības standartu un mācību materiālu izstrāde un iepirkums. Izglītības iestādes normatīvo aktu noteiktā apjomā jāorganizē pašvaldībām, vienlīdzīgi konkurējot ar privātajām skolām. Augstākās izglītības finansējums jānodrošina valsts un privātajiem studiju kredītu un stipendiju fondiem. Valsts piešķirtās stipendijas studenti dzēstu ar legālu darbu Latvijas nodokļu telpā, kā arī saņemot pabalstus par saviem dzimušajiem bērniem savā vecāku izglītības fondā.

Finansējuma avots būtu valsts budžets, kurā tiktu ieskaitīta lielāka vai pat lielākā daļa iedzīvotāju ienākuma nodokļa un daļa no sociālā budžeta. Politiķiem un ierēdņiem jāmeklē un jārod iespēja finansēt dzimstības, veselības un izglītības programmas no ES fondiem, pamatojot ar notikušo Latvijas darbaspēka eksportu uz vecās Eiropas valstīm.

Pieredzējuši politiķi, valsts aparāta darbinieki un valsts finanšu plānotāji šādam piedāvājumam nekavējoties uzbruks ar budžeta skaitļiem – naudas neesot. Atbilde ir tikai viena – naudu pirmkārt šai prioritātei. Lai tā sauktie speciālisti pēc tam pierāda, ka patiešām ir speciālisti, un atrod trūkstošo naudu “zelta” tiltiem un visādiem valsts pārvaldes kapacitātes paaugstināšanas semināriem.

Mums, latviešiem un visiem šodienas Latvijas iedzīvotājiem, nav vajadzīgs arī “Rail Baltica” projekts, ja tas notiek uz mūsu nedzimušo bērnu rēķina. Pamest šo zemi var jau tagad – ar “Air Baltic”!

Publikācijas un komentāri internetā:

www.iedzivotaji.lv

www.la.lv

aculiecinieks.delfi.lv

www.esmaja.lv

www.easyget.lv

Ģ. Rungainis: Līdzekļu, ko noēst pensiju sistēmai, nav un nebūs

H. Djomkins: Dzimstība vai imigrācija?

/ Andris / Komentēt

Izskatās, ka 21.gs. pasaules iedzīvotāju dzīvē būs interesants. Runa ir par apmešanās jeb mītnes vietu izvēles tradīciju maiņu. Migrācija jeb brīva darbaspēka pārvietošanās būs cieņā un tiks uzskatīta par labklājības pamatu. Vaicāsiet – kāpēc tā? Un vai Latvijā arī? Par to sīkāk tālāk rakstā.

Viss raksts Hermaņa Djomkina blogā. Spied šeit!

Publikācija arī Apollo.lv