Un atkal – kur paliek siltuma lati?

Ir pagājusi nedēļa, kopš Skolas ielas kvartālā atsegta siltumtrase. Šajā sakarā tika uzdots jautājums: “Kur paliek siltuma lati?” Laikam mājienus nesaprot…

Kungi – Trapiņ, Kurmi, Rubeni!

Kad trase tiks sakārtota?

Kas ir atbildīgs par šo nepamatoti ieilgušo (nenotiekošo) remontu?

Vai atbildīgais kompensēs zaudējumus no saviem personiskajiem līdzekļiem?

Un viens retorisks jautājums. Vai redzamais trases stāvoklis jūsu gudrajās galvās nerada domu, ka jūsu draugu – zemnieku – valdīšanas laikā nolaistā pilsētas siltuma sistēma steidzami jāuzlabo?

Kāda jēga no ļoti ekonomiskā katlu mājas skursteņa par Ls 50.000, ja katru gadu trubās zaudējam tikpat vai pat vairāk? Mēs it kā efektīvi sadedzinām daudz gāzes, bet neko nedarām, lai samazinātu nepieciešamību pēc gāzes dedzināšanas.  Lai sakārtotu siltumtrases, nav nepieciešams savākt desmitu māju simtu dzīvokļu īpašnieku parakstus. Tas ir jāieplāno un jāizdara!

Publikācija Ikskile.com

Kur paliek siltuma lati?

Kur atrodas Ikšķiles siltumtrases, zina katrs bērndārznieks – tur, kur nokusis sniegs. Tomēr tādas zināšanas ir nepietiekamas. Līdzīgi kā zināšanas par pienu – paka, veikals, piena kombināts. Govs?

Lai Ikšķiles bērni augtu gudri, “Līvi” atseguši “kailo” patiesību un neslēpj vairs neko. Skolas ielas kvartālā notikusi siltumtrases avārija – vecajai caurulei radusies sūce. Tā vienas dienas laikā saremontēta ar tā saucamo šinu, bet lielo rakumu ciet laikam vairs nebērs. Nepamatota arī cerība, ka sniegs trasi noslēps, jo tās trases taču arī neaizvērtas pat tumsā viegli ieraudzīt.

Varbūt tā kāda tehnoloģiska žāvēšana, varbūt plānots mainīt visu trasi, varbūt tiešām tikai blakus esošā bērnudārza bērneļus izglīto. Bet iedzīvotāju un pašvaldības lati tikmēr izkūp gaisā…

Publikācija Ikskile.com

Dzeltenā sniega ūdens 2

Šā gada februārī atļāvos izteikt neapmierinātību par ūdens kvalitāti savā Skolas ielas mājoklī. Sekojot dažādiem aicinājumiem uz konstruktīvu sadarbību, veltīju laiku sarunai arī ar atbildīgo „Līvu” darbinieku.

Diemžēl konkrētu atbildi par dzeltenā ūdens rašanās iemeslu nesaņēmu, tik vien to, ka tiek skalota sistēma. Skalošana, protams, dzen duļķes, bet tas neskaidro, kur un kādēļ tās duļķes rodas un kādēļ tās pēc tam jāizdzen caur māju un dzīvokļu skaitītājiem? Vai tiešām nevar sistēmas posmu skalot atsevišķi, netīro ūdeni no sistēmas nolejot?

Sarunas noslēgumā vienojāmies, ka sistēmas skalošana piektdien vai sestdien nav laba prakse, jo šajā laikā iedzīvotāji ir mājās un ūdeni lieto vairāk. Vienojāmies arī par to, ka gadījumos, kad sistēma patiešām jāskalo, par to tiks informēti māju iedzīvotāji – ar lapiņām pie durvīm. Tik tālu konstruktīvā sadarbība…

Ceturtdienas, 24. marta rītā ūdens atkal bija dzeltens. Fotografēšanai mazliet ietecināju vannā. Vai atceries, kā Tev garšoja ceturtdienas rīta ūdens glāze? Daudzi joprojām apgalvo, ka dzerot ūdensvada ūdeni. Vai paskatījies, ko samiegojies ielēji kafijas kannā?

Tā kā vakarā mājās ierados jau tumsā, no rīta izejot no mājas nopētīju ziņojumu dēli, ārdurvis, pagraba durvis. Nekā, nav ziņu par skalošanu. Ticot, ka „Līvu” darbinieks, turklāt – deputāts, apzināti nemelotu, jāsecina, ka ūdens kvalitāte mūsu krānos ir mainīgs un nekontrolējams lielums. Labā prakse šajā gadījumā būtu tāda, ka „Līvi” uzrakstītu, kas par lietu, parakstītos un pateiktu, kad būs kārtībā. Reālā prakse ir Ikskile.com komentāros Arnolda rakstītais: „Nevajadzēja pirkt dzīvokli Ikšķilē, ja par dārgu apkure. Latvijā taču ir arī citas pilsētas. Tevi tak ar varu uz šejieni neatvilka?” Ej, nu saproti, vai tā draudzīga pavilkšana uz zoba vai kādas amatpersonas ņirgāšanās.

Kā domājiet jūs, pašvaldības aģentūras „Līvi” klienti?

Publikācija Ikskile.com

Kur meklēt pagājušās ziemas dzelteno sniegu?

Pirmais sniegs vienmēr ir svētki. Tas izgaismo tumšo rudens ainavu, iepriecina lielus un mazus. Otrais sniegs iepriecina  tikai bērnus un slēpotājus. Bet pēdējais sniegs vairs nepatīk nevienam, jo tas pilsētā bieži ir ļoti dzeltens. Dzeltenais sniegs nav labs, tādēļ gādīgi vecāki bērniem māca: “Neēd sniegu! Nekad neēd dzelteno sniegu!!”

Pienāk pavasaris un dzeltenais sniegs pazūd. Man nekad nav bijusi liela interese par to, kur paliek pērnais sniegs. Arī dzeltenais sniegs. Tomēr noteiktas asociācijas nevilšus rodas, kad jāmeklē vienkārša atbilde uz bērnudārznieka jautājumu: “Kāpēc vannā šodien ūdens čuru krāsā?”

Kā jau cītīgākie lasītāji pamanījuši, es mēdzu fotografēt visu, ko redzu. Dažreiz skaisti, dažreiz interesanti, dažreiz … tikai faktu fiksēšana.  Dzeltenais ūdens manā foto arhīvā ir 2008. gada decembrī, 2009. gada decembrī, 2010. gada februārī. Tās visas ir brīvdienas – veļas un vannas dienas! No ilggadīgiem Ikšķiles iedzīvotājiem esmu dzirdējis, ka šis ūdens tiek lietots arī dzeršanai – bez filtrēšanas un vārīšanas. Pats gan tā nedaru, tādēļ par garšas īpašību izmaiņām komentārus sniegt nevaru.

Ko gan cenšas panākt Ikšķiles pašvaldības aģentūra “Līvi”? Vai tautu sagatavo svinīgai eiroprojekta palaišanai, lūk, mēs jums tīru ūdeni sagādājām?

Vai ūdens saimniecības vadītājs un deputāts Viļuma kungs varētu sniegt kādu racionālu skaidrojumu regulārai sistēmas pieskalošanai ar pērnā gada dzeltenā sniega ūdeņiem, kas šogad sākuši arī smirdēt?