Rīga, 24.jūl., LETA. Vēlētāji referendumā nobalsojuši par 10.Saeimas atlaišanu, var secināt no Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotās informācijas par iedzīvotāju pausto attieksmi lielākajā daļā vēlēšanu iecirkņu.

Pēc pēdējās informācijas, Latvijā un lielākajā daļā ārvalstu vēlēšanu iecirkņu tautas nobalsošanā piedalījušies 684 045 balsstiesīgo vēlētāju. Lai pašreizējā Saeima tiktu atlaista, par to jānobalso vairāk nekā pusei referenduma dalībnieku, tātad nedaudz vairāk nekā 342 000 vēlētāju.

Patlaban CVK informācija liecina, ka par Saeimas atlaišanu nobalsojuši 373 077 vēlētāji (saskaitīti dati par 680 no 1028 iecirkņiem), tātad pašreizējo parlamentu var uzskatīt par atlaistu.

CVK oficiālos tautas nobalsošanas rezultātus plāno pasludināt 26.jūlijā. Šajā pašā dienā CVK plāno izsludināt ārkārtas Saeimas vēlēšanas, kas varētu notikt 17.septembrī.

Partiju saraksti ar deputātu kandidātiem 11.Saeimas ārkārtas vēlēšanām būs jāiesniedz no 29.jūlija līdz 18.augustam.

Latvijas satversme paredz, ka pēc Saeimas atlaišanas Saeima ir atlaista vai parlamenta deputātu locekļu pilnvaras tomēr paliek spēkā līdz jaunievēlējamās Saeimas sanākšanai. Līdzšinējā Saeima var sanākt uz sēdēm tikai tad, ja Valsts prezidents to sasauc. Šādām Saeimas sēdēm dienas kārtību noteic Valsts prezidents.

Referendumu ierosināja iepriekšējais prezidents Valdis Zatlers, savu lēmumu pamatojot ar vēlmi cīnīties pret oligarhu varu Latvijā. Zatlers par parlamenta atlaišanas rosināšanu paziņoja pāris dienas pirms prezidenta vēlēšanām, kad arvien mazinājās viņa iespējas tikt pārvēlētam augstajā amatā, tādējādi saņemot kritiku, ka viņš rīkojies savtīgi un šādi bruģējis ceļu ieiešanai politikā.

Par Saeimas atlaišanu ir aicinājis balsot pats Zatlers, “Vienotība”, kurai daudzu politikas vērotāju vērtējumā ārkārtas vēlēšanas draud ar būtisku deputātu mandātu skaita samazinājumu, elektorātam pārbēgot pie topošās Zatlera partijas, kā arī “Saskaņas centrs” un “Visu Latvijai”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK, kuras savukārt cer būtiski uzlabot savus rezultātus Saeimas vēlēšanās.

Savukārt trīs publiski piesauktie oligarhi – Ventspils mērs un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) premjera amata kandidāts Aivars Lembergs, politiķi Andris Šķēle un Ainārs Šlesers – neredz pamatu Saeimas atlaišanai. Lembergs un Šķēle referendumā balsošot pret Saeimas atlaišanu, bet Šlesers nepiedalīšoties. Politologi prognozē, ka Šķēle, kura dibināto Tautas partiju jau nolemts likvidēt, un Šlesers ar savu partiju LPP/LC nākamajā Saeimā nebūs pārstāvēti, savukārt par ZZS sekmēm domas dalās – daļa ekspertu domā, ka ZZS pozīcijas noturēs, neskatoties uz Zatlera atsākto cīņu pret oligarhiem, bet citi norāda, ka reitingi jau rāda partijas popularitātes zudumu.

Diena.lv

Ja Nacionālā apvienība “”Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK” iestāsies par savu lietu ar pārliecību, tad būs arī krievu tautības cilvēki, kuri atbalstīs latvisku Latviju. Tā uzskata apvienībā ietilpstošās partijas “Visu Latvijai!” līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.

“Visu Latvijai!” līdzpriekšsēdētājs Dzintars sestdien uzrunā partijas “Visu Latvijai!” un apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK (TB/LNNK) apvienošanās kongresā cildināja apvienības līdz šim, tostarp Saeimā, paveikto.

Lai abas šīs organizācijas apvienotos, bija nepieciešams iepazīšanās laiks, un līdzšinējie mēneši, kas bija pavadīti Saeimā, bija tikai iesildīšanās. Apvienība panākusi konkrētas lietas, lai gan parlamentā to pārstāv septiņi opozīcijā esoši deputāti.

Apvienība ir panākusi, ka Nacionālā karavīru apvienība un nacionālie partizāni saņems lielāku finansiālu atbalstu no valsts. Pateicoties apvienībai. Valsts valodas likuma pārkāpējiem turpmāk būs jāmaksā lielāki sodi.

Panākts, ka Saeimas Kārtības rullī tiek iestrādāta kārtība, kā izslēgt no Saeimas sastāva deputātu, kurš neprot valsts valodu. Šīs Saeimas sastāvā esošajam deputātam Valērijam Kravcovam radīta ļoti neērta situācija, kā dēļ Kravcovs bija spiests valsts valodu mācīties.

Panākts, ka pašvaldībām turpmāk būs taisnīgi jāsadala tās rīcībā esošie līdzekļi visām ģimenēm, kam nepieciešami bērnudārza pakalpojumi.

Apvienība Saeimā panākusi Demogrāfijas apakškomisijas izveidošanu un to, ka turpmāk politiski represētā statusu piešķirs Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, nevis pašvaldības, kā līdz šim.

Dzintars minēja vēl vairākas lietas, kas izdarītas ar apvienības gādību.

Viņš gan atzina, ka daudzi apvienības rosinātie priekšlikumi noraidīti tikai tāpēc, ka apvienība bijusi opozīcijā. “Droši var teikt, ka par šo darba posmu, ko esam kā viena frakcija pavadījusi kopā, mēs varam būt gandarīti – septiņu deputātu vietas mēs esam izmantojuši pēc labākās sirdsapziņas,” pavēstīja Dzintars.

Apvienības virsotne gan nevarot būt sistēmas lāpīšana, bet ir jāmaina visa sistēma. “Šajā valstī ir jābūt mērķim – dot mājas latviešu tautai un latviešiem saimniekot, augt un dzīvot neskaitāmās paaudzēs uz priekšu,” uzsvēra Dzintars.

Latvijā, pēc Dzintara domām, jānotiek garīgam apvērsumam, kad visi procesi valstī notiek saskaņā ar šo kopējo mērķi.

Cīņa par Latvijas nākotni Saeimā gan notiekot tikai pakārtoti. Galvenā vieta, kur tiek kalta valsts nākotne, ir ģimene un skola. “Tas, kā skolā māca Latvijas vēsturi un audzina attieksmi pret līdzcilvēkiem, pret tautu, pret valsti, kā veicina mērķtiecību un radošo garu, arī nosaka, cik latviešu būs Latvijā pēc 50 gadiem,” norādīja Dzintars.

Valstiskā un nacionālā gara pacelšana ir vienīgā iespēja, kā sasniegt labklājību, drošību, taisnīgumu un latviskumu Latvijā, sacīja politiķis.

“Arī krievi Latvijā nebūt nav puse. Ir ne tikai krievi, bet arī ukraiņi, poļi, baltkrievi, armēņi. Un latviskas Latvijas kustībai ir jābūt tik stiprai, ka tā varētu būt pievilcīga tām mazākumtautībām, kas nevēlas tikt pārkrievotas un vēlas saglabāt arī savu etnisko savdabību. Un arī krievi nav un nebūs vienādi. Ja iesim par savu lietu ar pārliecību, būs krievi, kas atbalstīs latvisku Latviju, būs tādi, kas paliks neitrāli, un arvien samazināsies to skaits, kas šādu kārtību negribēs pieņemt,” klāstīja Dzintars.

“Cieņu un iespējas līdzvērtīgam dialogam ar kaimiņiem un vietējiem cittautiešiem iegūsim tad, kad spēsim rīkoties pašapzinīgāk – stingri valodas un pilsonības lietās, mērķtiecīgi ejot uz latviskas nākotnes kopu, esot taisnīgi pret vēsturi, bet orientēti uz nākotni,” turpināja Dzintars.

Kad ir apjukums, iespēja tiek dota tiem, kas nešaubās un zina ejamo ceļu. Pašreizējais laiks apvienībai ir devis iespēju, savas uzrunas nobeigumā atzina Dzintars.

Rīga, 23.jūl., LETA. Šodien plkst.7 durvis vēruši visi vēlēšanu iecirkņi tautas nobalsošanai par 10.Saeimas atlaišanu. Referendums notiks līdz plkst.22.

Kā aģentūru LETA informēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa, durvis vēruši visi vēlēšanu iecirkņi Latvijā un patlaban nav saņemtas ziņas, ka darbs kādā vietā būtu aizkavējies.

Referenduma jautājums ir: “Vai jūs esat par 10.Saeimas atlaišanu?” Balsošanas biļetenā būs divas iespējamās atbildes – “par” un “pret”. Lai nobalsotu, būs jāievelk “+” (plusiņš) iepretim izvēlētajai atbildei.

Referendumu ierosināja iepriekšējais prezidents Valdis Zatlers, savu lēmumu pamatojot ar vēlmi cīnīties pret oligarhu varu Latvijā. Zatlers par parlamenta atlaišanas rosināšanu paziņoja pāris dienas pirms prezidenta vēlēšanām, kad arvien mazinājās viņa iespējas tikt pārvēlētam augstajā amatā, tādējādi saņemot kritiku, ka viņš rīkojies savtīgi un šādi bruģējis ceļu ieiešanai politikā.

Par Saeimas atlaišanu ir aicinājis balsot pats Zatlers, “Vienotība”, kurai daudzu politikas vērotāju vērtējumā ārkārtas vēlēšanas draud ar būtisku deputātu mandātu skaita samazinājumu, elektorātam pārbēgot pie topošās Zatlera partijas, kā arī “Saskaņas centrs” un “Visu Latvijai”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK, kuras savukārt cer būtiski uzlabot savus rezultātus Saeimas vēlēšanās.

Savukārt trīs publiski piesauktie oligarhi – Ventspils mērs un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) premjera amata kandidāts Aivars Lembergs, politiķi Andris Šķēle un Ainārs Šlesers – neredz pamatu Saeimas atlaišanai. Lembergs un Šķēle referendumā balsošot pret Saeimas atlaišanu, bet Šlesers nepiedalīšoties. Politologi prognozē, ka Šķēle, kura dibināto Tautas partiju jau nolemts likvidēt, un Šlesers ar savu partiju LPP/LC nākamajā Saeimā nebūs pārstāvēti, savukārt par ZZS sekmēm domas dalās – daļa ekspertu domā, ka ZZS pozīcijas noturēs, neskatoties uz Zatlera atsākto cīņu pret oligarhiem, bet citi norāda, ka reitingi jau rāda partijas popularitātes zudumu.

Lai varētu piedalīties balsošanā, būs jāuzrāda Latvijas pilsoņa pase, kurai nav beidzies derīguma termiņš.

Lai nodrošinātu, ka katram vēlētājam ir tikai viena balss, vēlētāja pasē izdarīs atzīmi par dalību tautas nobalsošanā.

Vēlētāji balsošanai var izvēlēties jebkuru vēlēšanu iecirkni Latvijā vai ārvalstīs. Pavisam referendumam ir izveidoti 1028 vēlēšanu iecirkņi, no kuriem 950 iecirkņi atrodas Latvijā, bet 78 – ārvalstīs.

Vēlēšanu iecirkņi balsotājiem būs atvērti no plkst.7 līdz 22 (ārzemēs – pēc attiecīgā vietējā laika).

Vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar nobalsot vēlēšanu iecirknī, ir iespēja pieteikt balsošanu savā atrašanās vietā. Balsošanai atrašanās vietā jāpiesakās šodien līdz plkst.12. Balsošana tiks organizēta arī vēlētājiem ieslodzījuma vietās.

Vēlētāji, kuri uzturas ārvalstīs, var balsot jebkurā no 78 vēlēšanu iecirkņiem ārvalstīs.

Referenduma sarīkošanā būs iesaistīti gandrīz 10 000 vēlēšanu komisiju locekļu un darbinieku, kā arī vairāki desmiti novērotāji no Latvijas un ārvalstīm. Latvijā pieteikušies 65 novērotāji, bet no ārvalstīm akreditēti 16 novērotāji.

Atbilstoši Satversmei 10.Saeima būs atlaista, ja tautas nobalsošanā par Saeimas atlaišanu nobalsos vairāk nekā puse no tiem vēlētājiem, kuri piedalīsies referendumā.

CVK informāciju par vēlētāju līdzdalību un tautas nobalsošanas provizoriskos rezultātus publicēs interneta vietnē “www.tn2011.cvk.lv”.

Ziņas par vēlētāju līdzdalību tiks apkopotas plkst.8, plkst.12, plkst.16, plkst.20 un plkst.22. Plānots, ka dienas laikā CVK interneta vietnē šīs ziņas būs pieejamas ar pusstundas intervālu plkst.8.30, plkst.12.30, plkst.16.30 un plkst.20.30. Savukārt kopējais tautas nobalsošanā piedalījušos vēlētāju skaits, kā arī ziņas par vēlētāju atrašanās vietā nobalsojušiem vēlētājiem būs pieejamas ap plkst.23.

Pirmie provizoriskie tautas nobalsošanas rezultāti no mazākajiem vēlēšanu iecirkņiem gaidāmi, sākot no plkst.23.30, bet balsu skaitīšanu Latvijā plānots pabeigt 24.jūlijā līdz plkst.5.

Oficiālos referenduma rezultātus par 10.Saeimas atlaišanu CVK plāno pasludināt 26.jūlijā.

Ja vēlētāji referendumā nobalsos par 10.Saeimas atlaišanu, deputātu kandidātu saraksti 11.Saeimas ārkārtas vēlēšanām būs jāiesniedz no 29.jūlija līdz 18.augustam. Saeimas ārkārtas vēlēšanas varētu notikt 17.septembrī.