Zēniem vajag savu skolu!Tādu, kā bija senos laikos – meitenes mācās kopā ar meitenēm; zēni – ar zēniem. Šo vēsti saņēmu gan caur augusta žurnāla Annas Psiholoģija lappusēm, gan klātienē par to aizrunājos ar sava dēla skolotāju. Turklāt nejauši sapratu, ka arī pati skoloju puišus teju 30 gadus… Sāku ar bērnības draugu Robi, ar kuru spēlēju kariņos un, spēlē būdama galvenais komandieris, izkliedzu viņam pavēles soļot ar taisnu muguru. Tad turpināju skolot savu 8 gadus jaunāko brāli, kuram mācīju dziesmiņas, dzejolīšus, burtiņus laikam arī… Un nu man ir iedoti pašas dēli, kuriem arī gribas mācīties.

Protams, ka dienā, kad visā valstī oficiāli sācies mācību gads, sajūtas ir īpašas arī manā ģimenē, un īpaša bijusi visa nedēļa – gatavojoties, iepērkoties, domājot un plānojot… 1.septembrī visvairāk uz SKOLU gribēja iet mans teju trīsgadnieks. Viņš nepieļāva iespēju palikt mājās pie vecmāmiņas, kamēr pavadu abus vecākos uz svinīgo Klases stundu. Nē, viņš arī…