Rīga, 18.okt., LETA. Otrdien trešajā balsojuma kārtā par jaunās 11.Saeimas priekšsēdētāju ievēlēja 10.Saeimas priekšsēdētāju un “Vienotības” līderi Solvitu Āboltiņu. Par Āboltiņu aizklātā balsošanā nobalsoja 51 deputāts, pret bija 44 tautas kalpi.

Par otru kandidātu – “Saskaņas centra” virzīto Andreju Klementjevu – Saeimas priekšsēdētāja amatā balsoja 41 deputāts, pret bija 54.

Balsojumā piedalījās 99 deputāti, 95 vēlēšanu zīmes bija derīgas, četras bija nederīgas, no tām trijās bija balsojums pret abiem.

Klementjevs, runājot par savu neievēlēšanu Saeimas priekšsēdētāja amatā, atzina, ka neesot īsti uz to cerējis, tomēr 41 balss ir labs rezultāts. Viņš gan pauda nožēlu, ka atkal viss noticis veco tradīciju garā, jo viņš uzskata, ka izpildvarā un lēmējvarā vajadzētu atrasties pretējiem spēkiem, lai varētu viens otru kontrolēt.

Iegūtā 41 balss gan nozīmē, ka būs iespējams kaut kā ietekmēt izpildvaras procesu, uzskata politiķis.

Savukārt Āboltiņa pēc ievēlēšanas pateicās deputātiem par dāvāto uzticību. “Mums ir viens mērķis – viena valsts. Saeimas priekšsēdētāja pārstāv visu Saeimu un visus tajā esošos politiskos spēkus. Esmu mēģinājusi to darīt un turpināšu,” norādīja jaunievēlētā spīkere.

Lai arī kāds bijis šīs Saeimas sēdes sākums, tomēr iznākums esot “daudz maz veiksmīgs”, vērtēja Āboltiņa, atzīstot, ka tālāk Latvijā vajadzīgs visu deputātu darbs.

Jau ziņots, ka pirmdien divās balsošanas kārtās par jaunās Saeimas priekšsēdētāju netika ievēlēts eksprezidents, Zatlera reformu partijas (ZRP) līderis Valdis Zatlers, kurš bija vienīgais kandidāts uz šo amatu. Tas rada šaubas, vai topošajai valdošajai koalīcijai Valda Dombrovska (V) vadībā ir Saeimas vairākuma atbalsts.

Zatleru ievēlēt solīja jaunā koalīcija, kurā bija 16 ZRP deputāti, seši no tās atšķēlušies tautas kalpi, 20 “Vienotības” pārstāvji, kā arī 14 nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) deputāti. Tomēr par eksprezidentu otrajā kārtā nobalsoja tikai 45 tautas kalpi, pret bija 51, bet četri biļeteni bija sabojāti, kas nozīmē, ka par Zatleru nenobalsoja vismaz 11 jaunās koalīcijas pārstāvji.

Aģentūras LETA arhīva informācija liecina, ka Āboltiņa dzimusi 1963.gada 19.februārī Rīgā, viņa ir precējusies un audzina divus bērnus.

1986.gadā Āboltiņa Latvijas Universitātes Juridiskā fakultātē ieguvusi augstāko izglītību tiesību zinātnēs.

No 1979. līdz 1993.gadam Āboltiņa bijusi VU “Latvijas kultūrpreces” juriste.

Āboltiņa iepriekš strādājusi Ārlietu ministrijas Konsulārā departamentā un kļuvusi par tā vadītāju, 2002.gadā no partijas “Jaunais laiks” ievēlēta Saeimā, bet no 2004.gada decembra līdz 2006.gada aprīlim bijusi tieslietu ministre Aigara Kalvīša valdībā. Āboltiņa ievēlēta arī 9.Saeimā, kur strādājusi Juridiskajā komisijā un Eiropas lietu komisijā, kā arī bijusi Saeimas priekšsēdētāja biedre.

2010.gadā no partiju apvienības “Vienotība” tika ievēlēta Saeimā un kļuva par 10.Saeimas priekšsēdētāju, taču 2011.gada jūlijā 10.Saeima atlaista pēc Valsts prezidenta Valda Zatlera rīkojuma par Saeimas atlaišanu un tautas nobalsošanas rezultātiem.

11.Saeimas ārkārtas vēlēšanās Āboltiņa kandidējusi no apvienības “Vienotība” saraksta un ievēlēta par Saeimas deputāti. Vienlaicīgi Āboltiņa kopš 2010.gada februāra ieņem partijas “Jaunais laiks” valdes priekšsēdētājas amatu, taču trijiem politiskajiem spēkiem apvienojoties “Vienotībā” Āboltiņa ievēlēta par minētās apvienības priekšsēdētāju.