Ilmārs Mežs: Bezbērnu politika – Latvijas valdības prioritāte?

www.ir.lv 2012.08.15

Krīze Latvijā būs pārvarēta, kad mazināsies emigrācija, pieaugs dzimstība un vairums neseno aizbraucēju atgriezīsies

Latvieši pēdējā gadsimtā ir izcēlušies ar savu ļoti zemo dzimstību, kas turpina samazināties. Eiropas valstu vidū Latvijas dzimstības līmenis pēdējos gados ir pats zemākais, sasniedzot tikai 50-60% no Skandināvijas valstu dzimstības, ievērojami atpaliekot arī no Igaunijas.

Pēdējos 20 gados mums dzimstības līmenis vienmēr ir bijis krietni zem mirstības līmeņa. Latviešu bērnu kopskaits patlaban ir tikai nedaudz virs puses no viņu vecāku skaita. Tā turpinoties, latviešu skaits ar katru paaudzi būs uz pusi mazāks un nostādīs mūsu bērnus un mazbērnus nelielas minoritātes statusā savā dzimtenē – Latvijā.

Šādus faktus mēs esam dzirdējuši gana daudz, bet vai mēģinām kaut ko darīt lietas labā? Latvijā valda izteikta bezbērnu politika, kurā bērni un ar viņiem saistītie izdevumi tikpat kā netiek kompensēti. Proti, ģimenes ar bērniem tiek automātiski nostādītas visneizdevīgākajā situācijā, bet citas valstis tos tomēr vairāk vai mazāk efektīvi cenšas kompensēt – gan pabalsti, bērnudārzi, bezmaksas izglītība un ārstēšana, nodokļu atlaides utt. Latvijas valdība, nevēloties kardināli mainīt valsts demogrāfisko politiku uz jauno ģimeņu un bērnu atbalsta politiku, būtībā ved mūsu tautu uz iznīcību.

Kāda jēga no Latvijas „ekonomiskā izrāviena”, ja mūsu bērni šeit dzīvos minoritātes statusā?

Var piekrist Igaunijas prezidentam Ilvesam, kurš, komentējot latviešu politiķu dižošanos par visstraujāk augošo ekonomiku Eiropā, vaicā: „Jā? Nu un tad?”. Jo patiesi – kāds gan labums no šā pieauguma, ja tas netiek ieguldīts tautai tik kritiskajā demogrāfijā?

Uzklausot vēlētāju viedokli, visas Saeimā iekļuvušās partijas pirms ārkārtas vēlēšanām pasludināja demogrāfiju par vienu no savām prioritātēm. Valdības deklarācijā demogrāfija ir noteikta kā prioritāte, apņemoties radīt atbalsta veidus otrā, trešā un nākamā bērna piedzimšanai. Ir izveidotas Demogrāfisko lietu padome valdībā un Demogrāfijas apakškomisija Saeimā. Premjers Dombrovskis atkārto: „Valsts ilgtermiņa attīstības prioritātes ir demogrāfiskās situācijas uzlabošana un ekonomiskais izrāviens.” Tiek radīts iespaids, ka it kā tiek darīts maksimālais.

Taču rīcība ir pilnīgi pretēja – nesenie 70 miljonu latu budžeta grozījumi ir spilgts piemērs, cik nozīmīga prioritāte ir demogrāfija. No visiem grozījumiem demogrāfijas situācijas uzlabošanai ir atvēlēti 96 tūkstoši. Jā, nevis miljoni, bet tikai tūkstoši! Tie veido tieši 0,13% no visas papildus naudas – grūti teikt, vai ir kāda problēma, ko mēģina uzlabot, piešķirot vēl mazāk naudas, kā demogrāfijai. Ja mēs simts reizes atkārtotu vārdu „salds”, vai no tā sajutīsim mutē salduma garšu?

Tieši no šādas pareizu apgalvojumu atkārtošanas fāzes, kurai neseko atbilstoša rīcība, mūsu politiķi netiek ārā. Ja vien vēlētāji viņiem nepalīdzēs, viņi arī netiks ārā – turpmākos gadus var mierīgi atkārtot frāzes par demogrāfijas prioritāti, bet praktiski neko būtībā nemainot. Jau tagad Ekonomikas ministrija uzmanīgi sāk izteikt prognozes, ka pēc pieciem gadiem pieprasījums pēc darbaspēka pārsniegs iespējamo piedāvājumu – tātad imigrācija. Jaunākie statistikas dati par to, ka pērn ir trīskāršojies imigrācijas apjoms – 5024 cilvēku ir iebraukuši uz dzīvi Latvijā no ārpus ES valstīm – pierāda, ka imigrācija jau kļūst par realitāti. Un tas par spīti skeptiķiem, kuri netic, ka pasaulē daudzi miljoni cilvēki būtu priecīgi par iespēju strādāt Latvijā par mūsu minimālo algu.

Mūsu valdība ir pārlieku koncentrējusies tikai uz eiro kritērijiem – taču šie labie rādītāji tiek sasniegti uz jauno latviešu masveida aizbraukšanas un uz ļoti zemās dzimstības rēķina.

Latvijas situācijā nedrīkst priecāties par eiro kritēriju sasniegumiem, ignorējot katastrofālos emigrācijas un demogrāfijas rādītājus. Citiem vārdiem, krīze Latvijā būs pārvarēta tikai tad, kad samazināsies emigrācija, strauji pieaugs dzimstība un vairums neseno aizbraucēju atgriezīsies. Tikai tad varēs runāt par Latvijas veiksmes stāstu.

Liekas, ka vadošie politiķi īstenībā nemaz nevēlas mainīt valsts demogrāfisko politiku. Tie politiķi, kuri mēdz lasīt citu valstu politikas analīzes, laikam ietekmējas, ka citur Eiropā demogrāfijas jautājumiem reti tiek pievērsta galvenā uzmanība – līdz ar to ir tendence šo nomierinošo pieeju attiecināt arī uz Latviju – sak, ja jau Skandināvijas, Lielbritānijas vai ASV un citu valstu vadošie ekonomisti nekliedz par demogrāfiju, tad arī mums nav jāsatraucas. Taču šeit tiek aizmirsti divi nozīmīgi faktori – pirmkārt, šajās valstīs dzimstība ir gandrīz divas reizes augstāka nekā Latvijā un daudzviet dzimstība ir lielāka par mirstību. Otrkārt, šīs valstis trūkstošo darbaspēku labprāt papildina no tuvākām un tālākām valstīm. Spānijas un Portugāles valdības vispār var neuztraukties par zemo dzimstību, jo jebkurā brīdī tām ir pieejami miljoniem nabadzīgu latīņamerikāņu, kuri jau runā spāniski vai portugāliski, kuriem ir tā pati katoļu ticība un būs minimālas integrācijas problēmas.

Vai Latvijai ir šāda „Sibīrijas Latgale”, kur ekonomiskās izaugsmes gados pasmelties desmitiem tūkstošu jauno ģimeņu?

Latvijai vienīgā iespēja būs izvēlēties darbaspēku no nabadzīgākām valstīm dienvidaustrumu virzienā. Ko latviešu valodai nozīmēs tikai dažu simtu tūkstošu iebraucēju integrācija Latvijā, mēs varam iedomāties – latvieši straujāk apgūs svešvalodas.

Ja Latvijas valdībai un Saeimai patiesi rūp mūsu tautas un valsts ilgtspēja, tad nav cita ceļa, kā to jau dara Igaunijā un citas atbildīgas valdības – maksimāli jāatvieglo jauno ģimeņu situācija, kas vēlas otro, trešo un nākamo bērnu! Igaunijas budžets ir aptuveni salīdzināms ar Latvijas budžeta iespējām, tomēr jau tagad Igaunija tikai demogrāfiskajos pabalstos vien ik mēnesi iegulda par 10 miljoniem latu vairāk nekā Latvija! Gada sākumā Igaunijas parlaments kārtējo reizi nobalsoja par milzīgas naudas (200 milj. eiro) piešķiršanu valsts demogrāfiskai politikai, un, aizstāvot šo balsojumu, deputāts Tāvi Roiva teica: “Mums nav lielāka mērķa kā nodrošināt igauņu nācijas un kultūras izdzīvošanu!” Kad arī mūsu vadošie politiķi sāks domāt un rīkoties līdzīgi?

Autors ir demogrāfs, Nākotnes fonda vadītājs

Latvijas Banka atzīst – Latviju desmit gados pametuši 177 600 iedzīvotāji

Rīga, 6.dec., NOZARE.LV. Latviju laika posmā no 2000. līdz 2010.gadam pametuši 177 600 iedzīvotāji, savukārt tuvāko triju gadu laikā Latviju vēl pametīs 30 000 cilvēku, norāda Latvijas Bankas (LB) ekonomists Oļegs Krasnopjorovs.

Līdz ar to Krasnopjorova aprēķinātais emigrējušo cilvēku skaits ir tuvāks tam, ko aprēķinājis Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans, kurš izpētījis, ka Latviju desmit gados pametuši 200 000 cilvēku, nevis Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, kas uzrāda 33 000 emigrējušo.

LB ekonomists emigrācijas aprēķināšanā izmantojis transporta nozares datus, kas sniedz informāciju par valsts robežu šķērsotāju skaitu. Eksperts novērtējis Latvijas iedzīvotāju skaita zaudējumus migrācijas rezultātā pēc izbraukušo un iebraukušo pasažieru skaita statistikas Rīgas lidostā un pasažieru ostā. Hazans emigrantu skaitu novērtējis, aprēķinot Latvijas rezidentu reģistrācijas citu valstu iedzīvotāju reģistros.

“Gan jāpiekrīt profesoram [Hazanam], ka neviens migrācijas novērtējums “nekad nevar būt pilnīgi precīzs” – attiecīgie dati par autotransportu un dzelzceļu nav pieejami, turklāt nav izslēgts, ka caur Rīgas lidostu emigrē arī citu valstu rezidenti, piemēram, Lietuvas. Tomēr ar šo metodi ieguvu kopsummu, kas līdzīga profesora Hazana novērtējumam,” norādīja Krasnopjorovs.

Tajā pašā laikā LB ekonomists atzīst, ka pasažieru plūsmas metode uzrāda emigrāciju vēlāk, nekā tā patiesībā notiek, jo tikai tad, kad cilvēks pārstāj regulāri ceļot atpakaļ uz Latviju, viņš parādās izbraukušo un iebraukušo pasažieru starpībā.

“Tas nozīmē, ka pēdējos gados faktiskā migrācija, visticamāk, bija mazāka par manu novērtējumu (un arī par profesora Hazana novērtējumu). Treknajos gados izbraukušie cilvēki tautsaimniecības lejupslīdes periodā iespējams paņēma līdzi arī savus bērnus un/vai vēcākus, pārdodot arī tiem piederošos nekustāmos īpašumus, tādējādi iepriekš notikušā emigrācija kļuva redzama statistikā,” akcentēja bankas eksperts.

Krasnopjorovs arī aprēķinājis, ka tuvākos trijos gados Latviju pametīs ap 30 000 cilvēku, nevis, kā prognozēja Hazans, – 100 000.

“Operatīvā statistika zīmē daudz labvēlīgāku ainu. Izbraukušo un iebraukušo pasažieru skaits Rīgas lidostā un pasažieru ostā būtiski sarucis un atgriezies 2009.gada sākuma līmenī. Tādējādi 2011.gada rādītājs, vērtējot to pēc pasažieru plūsmas datiem, vārētu sasniegt ap 30 000, kas ir ievērojami mazāk nekā 2009.gadā un 2010.gadā (attiecīgi 47 000 un 43 000). Turpinoties šādai tendencei, līdz 2014.gadam no Latvijas varētu izbraukt vēl ap 30 000 cilvēku,” norādīja ekonomists.

Pēc Krasnopjorova sacītā, uz lēnāku cilvēku aizplūšanu šogad norāda arī Latvijas rezidentu jauno reģistrāciju skaits Lielbritānijas un Īrijas sociālās apdrošināšanas sistēmās.

Viņš arī secina, ka pēdējā desmitgadē Latvija migrācijas rezultātā zaudēja daudz vairāk cilvēku, nekā liecina oficiālā CSP statistika. Turklāt abos periodos – gan pēc iestāšanās Eiropas Savienībā straujās izaugsmes gados, gan tai sekojošās krīzes laikā – aizbraukušo skaits ir visai līdzīgs, kliedējot baumas, ka Latvija būtu zaudējusi vairākus simtus tūkstošu cilvēku tieši šīs krīzes laikā.

“Skaidrs, ka diez vai tikai pēdējie gadi vainojami iedzīvotāju skaita zaudējumā. Īstermiņa migrācijai pārvēršoties par ilgtermiņa migrāciju, tā vienkārši kļūst vairāk atspoguļota statistikas datos (gan oficiālajos datos, gan alternatīvajos migrācijas novērtējumos). Savukārt par prognozēm runājot, jāatzīmē, ka šogad emigrācija kļuvusi būtiski mazāka, tajā pat laikā pieaugot Latvijas rezidentu skaitam, kuri atgriežas mājās,” norādīja LB ekonomists.

Profesors Hazans: Tuvākajos gados no Latvijas emigrēs vēl 100 000 cilvēku

Rīga, 21.nov., NOZARE.LV. Emigrācija no Latvijas lielos apjomos pastāvēs vēl trīs četrus gadus, kuru laikā valsti pametīs vēl aptuveni 100 000 cilvēku, intervijā biznesa portālam “Nozare.lv” prognozēja šā gada “Spīdolas balvas” ekonomikā ieguvējs, Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans.

Jau ziņots, ka Hazana šā gada septembrī publiskotajā pētījumā “Latvijas demogrāfiskā situācija šķērsgriezumā: kas šodien dzīvo Latvijā?” secināts, ka pēdējo desmit gadu laikā no Latvijas emigrējuši nevis oficiālajā statistikā minētie 33 000 cilvēku, bet gan aptuveni 200 000 Latvijas iedzīvotāju.

Hazans stāstīja, ka šā gada sākumā veiktajā aptaujā tika atklāts, ka tuvākajā laikā valsti grasās pamest 9% no visiem iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 65 gadiem, kas kopumā esot aptuveni 120 000 cilvēku. Savukārt 17% aptaujāto (ap 220 000) šādu iespēju pieļāva.

“Pat pieņemot, ka no pirmās grupas aizbrauks puse un no otrās – viena piektā daļa, tie jau būs vairāk nekā 100 000 emigrantu. Līdz ar to emigrācija lielos apjomos būs vēl kādus trīs četrus gadus. Tas ir, neskatoties uz ekonomikas atveseļošanos, jo katrs trešais no tiem, kas plāno pamest valsti, to grasās darīt ne ekonomisku iemeslu dēļ,” uzsvēra Hazans.

Pēc pētnieka sacītā, Latvijā saasinās “smadzeņu” aizplūdes problēma, jo patlaban katram trešajam aizbraucējam ir augstākā izglītība, turklāt šai proporcijai ir tendence pieaugt (pirms krīzes tā bija tikai nedaudz virs 20%). Turklāt aptaujā studenti bija tie, kas visvairāk pauda gatavību pamest valsti. No pētījuma rezultātiem arī izriet, ka Latvijas iedzīvotāju skaits vecumā no 18 līdz 24 gadiem ir par 80 000 cilvēku mazāks nekā oficiāli.

“Mums nav ar ko šos cilvēkus aizvietot, pat ja atļausim iebraukt imigrantiem. Tādā gadījumā Latvijā pēc dažiem gadiem sāks iebraukt varbūt 3000-4000 cilvēku gadā, kas nekompensēs aizbraukušo cilvēku skaitu. Pēdējo piecu gadu periods, kopš zaudējām lielu daļu iedzīvotāju, atspēlēsies pēc 20 gadiem, kad nokļūsim jaunā demogrāfiskā bedrē,” sacīja Hazans.

Vaicāts, vai pēc tam, kad šā gada maijā tika atvērts Vācijas darba tirgus, novērota ļaužu aizplūšana no Latvijas, Hazans norādīja, ka dati par emigrāciju uz Vāciju pēc darba tirgus atvēršanas vēl nav pieejami, tomēr netieši dati liecina, ka interese ir liela.

“Skaidrs, ka šis tirgus ir papildu magnēts, bet tādas aizplūšanas, kāda 2005.-2006.gados notika uz Īriju un Angliju, nebūs. Paredzams, ka uz Vāciju aizplūdīs vidēji kvalificēts darbaspēks, un šajā aizbraucēju grupā būs vairāk vidējā un vecākā vecuma cilvēku. Zinot, ka Vācijā ir attīstīta rūpniecība, sagaidāms, ka uz turieni aizplūdīs inženieri, tehniķi un kvalificētie strādnieki, arī individuālo pakalpojumu sektora darbinieki,” teica pētnieks.

Viņš norādīja, ka patlaban Latviju pamet vairāk cilvēku nekā pirms krīzes, jo jau trešo gadu pēc kārtas Latvija zaudē 40 000 iedzīvotāju gadā, savukārt 2004.-2008.gados Latviju vidēji pameta 16 000 cilvēku gadā.

Hazans ir Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes profesors un Bonnas Darba pētījumu institūta asociētais pētnieks, kā arī starptautiski atzīts eksperts darba ekonomikas, migrācijas un izglītības ekonomikas jautājumos ar pētījumu rezultātu publicējumiem gan zinātniskos žurnālos, gan monogrāfijās.

Hazans šogad ieguva “Ekonomistu apvienības 2010” “Spīdolas balvu” ekonomikā par sabiedrībai svarīgiem pētījumiem ekonomikas jomā, kuros ar Latvijā līdz šim neizmantotām metodēm aprēķināts pēdējā desmitgadē emigrējušo iedzīvotāju skaits, analizēta demogrāfiskās situācijas ietekme uz tautas attīstību, iekšzemes kopproduktu, iedzīvotāju vecuma struktūru, produktivitāti, darbaspēka apjomu un citiem rādītājiem.

Imants Vīksne: Izmiršanas bremzēšanā nepieciešams investēt

NRA.LV Piektdiena, 7.oktobris (2011), plkst.08:45 | Imants Vīksne

Politiķu centieni novērst Latvijas depopulāciju šobrīd ir tīri deklaratīvi, jo atbildīgo institūciju izstrādātie tautas glābšanas modeļi uz nezināmu laiku iesaldēti. Vienošanās ar Starptautisko valūtas fondu neparedz līdzekļu piešķiršanu jaunu nodokļu maksātāju dzimstības veicināšanai.

Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu īstenošanas programma turpmākajiem diviem gadiem šobrīd apzināti netiek virzīta izskatīšanai valdībā, jo jebkam, kas prasa papildu naudu, tiks pateikts nē. Tā ir aizdevēju, Finanšu ministrijas un valdības kopīga pozīcija. Pavasarī dokuments izskatīts valsts sekretāru sanāksmē, taču par tā galīgo apstiprināšanu vai izmešanu miskastē lems jau jaunā valdība.

Vajadzīgas jaunas sievietes

Labklājības ministrija cer – naudas dalītājus tomēr izdosies pārliecināt, ka ģimeņu politika šobrīd ir prioritāte, kurai izņēmuma kārtā arī budžeta konsolidācijas apstākļos nauda ir piešķirama. Ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Līvija Liepiņa skaidro, ka, šobrīd atliekot atbalsta sniegšanu un nepanākot dzimstības pieaugumu, demogrāfijas bedre padziļināsies. «Vienkārši nebūs to jauno sieviešu, kas var dzemdēt bērnus!» Pašlaik ar skubu sākot īstenot ģimenes valsts politikas pamatnostādnēs iekļautos pasākumus, līdz 2017. gadam bērnu skaitu uz vienu reproduktīvā vecumā esošu sievieti varētu palielināt no pašreizējiem 1,18 līdz 1,4.

Neatkarīgā jau rakstīja par satraucošajām tendencēm Latvijas demogrāfiskajā portretā. Arvien vairāk cilvēku izlemj emigrēt, bērnu dzimst mazāk. Trekno gadu laikā gandrīz sasniedzot 25 tūkstošus jaundzimušo, 2009. gadā atsākās dzimstības lejupslīde, un pašlaik tā nokritusi krietni zem 20 tūkstošiem. Iedzīvotāji noveco. Valsts iztukšošanos var novērst, piesaistot imigrantus, – Iekšlietu ministrija nākamgad pat plāno izstrādāt imigrācijas politikas pamatnostādnes. Tomēr līdzšinējais politiskais uzstādījums vedina domāt, ka Latvijas iedzīvotājiem Latvija jāapdzīvo pašiem un pašiem jāvairojas. «Tas nav valsts mērķis, ka kāds no malas atnāk un aizpilda tukšās vietas,» spriež L. Liepiņa.

Jāpiedāvā argumenti

Teorētiski Latvijas ģimenes vēlas lielāku bērnu skaitu, nekā tām ir, taču ekonomiskās nedrošības apstākļos no šīs vēlmes atsakās. Tas nozīmē, ka valstij viņiem jāsniedz papildu argumenti bērnu radīšanai. Divu gadu rīcības programma satur vairākus – nodokļu atvieglojumus, garantētas vietas bērnudārzos, kas daudzviet Latvijā joprojām ir problēma, brīvpusdienas skolās, bezmaksas ārstēšanu neauglīgajiem pāriem. Arī konsultācijas sievietēm, kas vēlas veikt abortu. Ja viņas varētu no šā nodoma atturēt, ik gadu Latvija iegūtu vēl 8000 jaundzimušo.

Paredzams, ka lielākā cīņa gaidāma par iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaidi, kas par apgādībā esošu personu būtu līdz 50% no minimālās algas. Pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem, valstij tas izmaksātu ap 30 miljonu latu. Šis priekšlikums vērsts tieši uz ekonomiski aktīvajām ģimenēm – ja strādā un radi bērnus, valsts no tevis ņem mazāk. Taču šis priekšlikums, tāpat kā rosinājums par garantētajiem bērnudārziem vai nepieciešamības gadījumā aukļu dienestu veidošanu, tieši skar pašvaldības. Tām nevar atņemt ienākumus vai uzlikt jaunus pienākumus, to attiecīgi nekompensējot. Labklājības ministrija cer, ka risinājumus izdosies atrast nākamajā Demogrāfisko un ģimenes lietu padomes sēdē novembrī. Šī institūcija nodibināta jau 2003. gadā, lai cīnītos ar valsts depopulāciju. Kā liecina demogrāfijas statistika, pašlaik darbi galīgi nesokas, un to apstiprina arī dalībnieki. Šogad padomes nolikums mainīts – piesaistītas sabiedriskās organizācijas, bet par priekšsēdētāju lielākam respektam iecelts premjers. Divas sēdes ir notikušas, tajās panākta vienošanās, ka ģimenes politikā prioritāte ir bērnudārzu nodrošinājums, esošo pabalstu apjoma saglabāšana.

Jāstiprina ģimenes

Tagad jāgaida, kad tiks izveidota jaunā valdība, un tad cīņu par ģimeņu interesēm varēs sākt no gala. Asociācijas Ģimene valdes priekšsēdētāja Ilona Bremze stāsta, ka gaisā palika jautājums par bezmaksas ēdināšanu sākumskolās. Taču jāapzinās arī, ka daži pasākumi radikālu demogrāfisku uzlabojumu nenodrošinās. «Situācija valstī ir ļoti skumja, un, manuprāt, vienīgais risinājums ir tradicionālā ģimenes modeļa maksimāla stiprināšana. Jāpopularizē nevis kontracepcija, bet normāls dzīvesveids. Labāk ļaut bērniņam piedzimt un atdot viņu adopcijai nekā veikt abortu.» Nevalstiskās organizācijas gan apzinās, ka šīm runām un plāniem nebūs rezultāta, ja netiks piešķirts finansiāls segums. Tāpēc ir svarīgi, lai ģimenes politika parādītos kā prioritāte jaunās valdības deklarācijā. Arī Nākotnes fonda valdes priekšsēdētājs, demogrāfs Ilmārs Mežs atgādina, ka, turpinoties pašreizējām tendencēm, pāris paaudžu laikā Latvijas iedzīvotāji savā zemē var kļūt par minoritāti.