Students Mārtiņš Pavasaris: Kurš pazaudēja zudušo paaudzi?
Ticiet vai ne, taču mūsu valstī bez Dziesmu svētkiem, folkloras vai citiem Lielvārdes jostas apaustiem fenomeniem slēpjas vēl kāds unikāls, taču diemžēl strauji izmirstošs, gluži kā lielās pandas. Tie ir Latvijas jaunieši, personas vecumā no 13 līdz 25 gadiem.
Klāvs Sedlenieks: Jautrie referenduma skaitļi
“Par” grozījumiem nobalsoja 17,71% no visiem balsstiesīgajiem, bet 82,29% neatbalstīja šos grozījumus.
Voldemārs Hermanis: Bez histērijas. Ar pašcieņu
Jo tuvāk 18. februāris – referenduma diena par jaunu statusu krievu valodai Latvijā –, jo vairāk vainas meklējumu, kāpēc tiktāl nonākts. Visbiežāk minēta neveiksmīgā integrācijas politika neatkarības gadu garumā. Taču paliek jautājums: vai visi vēlas nonākt arī pie kādas kopīgas valodas? Un galvenais: caur dialogu vai ultimātiem?
Dzintars: Referenduma sakarā Latvijā tiek izplatīti dažādi mīti
Saistībā ar referendumu par Satversmes grozījumiem tiek izplatīti dažādi mīti. Daļu no tiem mērķtiecīgi izplatot divvalodības atbalstītāji. Viens no mītiem ir, ka latviešiem, kas atbalsta latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, uz referendumu nav jāiet, jo nepieciešamais atbalsta slieksnis – vismaz 771 893 vēlētāju atbalsts – tik un tā netiks sasniegts.
